Manufacturer of wooden packaging since 1995
Chief Human Resources Officer
Uz astoto “Es esmu KRONUS” sarunu aicinājām palešu apmaļu ceha meistaru Juri Strupuli. Viņš uzņēmumā strādā jau vairāk nekā 20 gadus un šobrīd vada 80 cilvēku komandu.
Juris ir spilgts piemērs tam, ka ar uzcītīgu darbu iespējams pierādīt sevi un sasniegt jaunas virsotnes. Lasi pilnu interviju, lai uzzinātu vairāk par viņa darba ikdienu un brīvo laiku.
Sāku strādāt palešu iecirknī vēl Rencēnu ielā 6, kur KRONUS atradās agrāk. Biju ražošanas darbinieks, tajā laikā strādāju roku darbu angārā. Pēc neilga laika sāka veidoties palešu apmaļu iecirknis, kas atradās tajā pašā angārā. Pārgāju strādāt uz apmaļu iecirkni. Bija laiks, kad strādāju pa diennaktīm. Pa dienu palešu iecirknī un pa nakti apmaļu cehā. Tad pārgāju uz pastāvīgu darbu palešu apmaļu iecirknī, kur izgāju cauri dažādiem amatiem — kniedētājs, urbējs, kādu brīdi biju arī kurinātājs. Tad parādījās pirmie darbgaldi, jau kļuva vieglāk strādāt. Strādājis esmu visās darba vietās KRONUS, tā palēnām gāju uz priekšu. Izņemot pie pēdējiem modernajiem darbgaldiem un iekārtām, manā laikā tādas nebija. Kādu brīdi biju brigadieris, tad kļuvu par meistara palīgu. Šobrīd meistars jau esmu vairākus gadus.
KRONUS man ir kā otrās mājas. Esmu te pavadījis ļoti daudz laika, pazīstu katru stūri un vietu. Kopā ar uzņēmumu esmu audzis un pilnveidojies.
Tā konkrēti nevaru pateikt, man patīk viss, ja kaut kas nepatiku, es te nestrādātu. Ne jau tikai naudas dēļ cilvēks te strādā. No pirmās dienas esmu KRONUS, viss zināms un saprotams. Zinu, kur kas atrodas, kā mājās. Pat nav bijušas domas kaut ko citu iet un meklēt. Stabilitāte, 20 gadi jau ir pagājuši un visas problēmas, kas ir bijušas, vienmēr tikušas atrisinātas un uzņēmums ir visu izturējis. Arī grūtajiem gadiem tikām cauri. Bija brīdis, kad tika samazināti štati, bet tie stabilie un uzticamie darbinieki tika novērtēti un uzņēmums nevēlējās tos pazaudēt. Tagad arī ir tā, ka ir ļoti grūti atrast uzticamus un kārtīgus darbiniekus.
Skolu beidzot, vēl pirms armijas, strādāju par kravas automašīnas šoferi, vadāju benzīnu. Skolā obligātā stunda bija arī automācība, un, pabeidzot 11. klasi, mums visiem jau bija autovadītāja apliecība B un C kategorijām. Nebija par to jādomā paralēli.
Tikai uz augšu, visu laiku ejam tikai uz priekšu. Ir, protams, vēl kur tiekties. Ja salīdzina ar sākumu, tad tas bija tāds akmens laikmets salīdzinājumā ar šodienu. Roku darba ir palicis ļoti maz. Cilvēku skaits, kas būtu nepieciešams, ja nebūtu tehnoloģiju, būtu vismaz piecreiz lielāks.
Tas noteikti ir personāls, darbinieku attieksme ir nekorekta, viņi mēdz būt nepastāvīgi. Var šodien atnākt, bet rīt neatnākt uz darbu. Labākajā gadījumā uzraksta un pasaka, ka nebūs. Citreiz sēdi un domā, varbūt kaut kas noticis ar cilvēku. Viņam šķiet, ka tas ir normāli. Tajā brīdī dabūt citu darbinieku ir praktiski neiespējami, jāsāk plānot no jauna. Plānojam nākamo darba dienu iepriekšējā vakarā ar visiem darbiniekiem, tāpēc šādas izmaiņas ietekmē visu procesu, ja no rīta saskaries ar šādu situāciju. Ar pārējo var tikt galā un situāciju atrisināt. Jo īpaši šo darbinieku nepastāvīgumu novērojam pēdējā laikā. Augot uzņēmumam, palielinās arī darbinieku skaits, līdz ar to palielinās arī problēmas, ar ko jāsaskaras ikdienā.
Jā, protams. Tas ir viens no galvenajiem aspektiem, kas palīdz turpināt darīt. Bez atbalsta nekā nebūtu. Nav tā, ka mēs ražošanā esam vieni un vadība neliekas ne zinis, tā nebūt nav. Atbalsts ir liels, ir patiesa pretimnākšana, ir sapulces, kur mūsos ieklausās un risina problēmas. Tiešām risina, nevis uzraksta uz papīra un noliek malā. Ja darbinieks kaut ko jautā, mēs paši mēģinām risināt problēmu, ja tas nav iespējams, nododam tālāk vadībai un lieta tiek atrisināta. Noteikti jūtamies sadzirdēti un uzklausīti.
Tie visi ir uzlabojuma procesi. Agrāk cilvēks strādāja citādāk, tagad viņam pastāsta un parāda, kā ir vieglāk, ērtāk un ātrāk. Jebkurās mācībās ir kaut kāds pluss. Es pats esmu ļoti daudz kursus un apmācības izgājis, kas noteikti veicina pašizaugsmi. Tās zināšanas, kuras ieguvu pirms 20 gadiem, man ikdienā vairs tā īsti nepalīdzētu. Tāpēc ir jāturpina mācīties un pilnveidoties. Jebkuram darbiniekam ir iespēja mācīties. Karjeras kāpnes ir atvērtas un jebkuram ir iespēja augt.
Mums ir pieņemšanas laiks no 15.00 līdz 16.00 katru dienu, šo laiku darbinieki noteikti izmanto. Tas nenozīmē, ka nevar pienākt un aprunāties ārpus šī laika. Darbinieki runā ar mums un mēs runājam ar viņiem. Tā arī veidojas kolektīva sajūta. Arī darbinieki savstarpēji ir ļoti pretimnākoši, nav tā, ka jaunam darbiniekam atteiks palīdzību vai nepaskaidros nesaprotamo. Kolektīvs ir redzams un jūtams!
Augstāk es nevēlos, nezinu kāpēc. Nav vairs astoņpadsmit. Šobrīd un šeit es ļoti labi jūtos. Domāju, ka savu darbu daru neslikti, ne reizi vien esmu uzslavēts un saņēmis prēmijas. Ja nebūtu darba rezultāts redzams, tad noteikti nebūtu neko saņēmis. Ar pārliecību varu teikt, ka šobrīd esmu tajā vietā, kur man jābūt.
Makšķerēšana un ceļošana. Atvaļinājuma laikā mēģinu ārpus Latvijas izbraukt. Mājās noteikti nesēžu. Makšķerēt es sāku tikai pirms kādiem pieciem gadiem. Kopā ar kolēģi sākām ar karpu makšķerēšanu. Mans lielākais rekords ir 9 kg 400 g smaga karpa. Pagaidām makšķerēju tikai Latvijā, ļoti vēlētos aizbraukt uz Zviedriju.
Laikam tā būs Tenerife, Kanāriju salas. Tur esmu bijis jau vairākkārt, tur ir ļoti skaisti un ir iespēja arī labi atpūsties. Reizi gadā noteikti cenšos kaut kur aizbraukt.
No rīta piecos ceļos, jau sešos esmu darbā. Seko darba process, sapulces, ceha palaišana, darbinieku norīkošana pie iekārtām. Tad visas kontroles, nepieciešamās tabulas, jāplāno jau nākamie procesi. Ap 19.30 jāpārliecinās, vai nākamā maiņa ir savās vietās un viss ir kārtībā. Ap 19.45 darba diena beidzas.
No sākuma pārrunas birojā, pēc tam tiek parādīts, kā notiek darba process un ražošana kopumā, tad seko sarunas ar meistariem. Izstāstām reāli, kā ir, ka būs jāstrādā 10 h gandrīz bez apstājas. Parādām video, kā cilvēki strādā, jautājam, kur cilvēks labāk strādātu. Informējam par mūsu četrām kategorijām, jo atkarībā to tās mainās arī algas apmērs. Ja redzam, ka cilvēks iet uz 100% darbu izpildi, tad automātiski varam piešķirt nākamo kategoriju. Protams, ir cilvēki, kas pēc šīm sarunām nevēlas vairs uzsākt darbu. Vai sarunas laikā saka, ka nāks strādāt, bet realitātē nākamajā dienā uz apmācībām neatnāk.
Tikai uz priekšu! Man ļoti patīk sasniegt rekordus un šeit ir arī ar ko sacensties, līdz ar to vienmēr ir mērķis būt pirmajam un sasniegt vairāk. Tāda veselīga konkurence visu laiku.
