Manufacturer of wooden packaging since 1995
Chief Human Resources Officer
Jauns gads sākas ar jaunu projektu! Viena no mūsu galvenajām vērtībām ir darbinieki, tādēļ izveidojām projektu “Es esmu KRONUS”, kura laikā publicēsim sarunas ar mūsu darbiniekiem, lai stāstītu par viņu darba nozīmi uzņēmumā un iepazītos ar viņiem tuvāk.
Uz pirmo sarunu Es esmu KRONUS projekta ietvaros aicinājām LEAN projektu vadītāju Kristīni Rāti, kura KRONUS strādā neilgu laiku, bet jau īstenojusi būtiskus uzlabojumus ražošanas procesos. Savus darba pienākumus viņa veic ar lielu aizrautību un atbildību. Uzzinājām arī, cik dažādi ir Kristīnes vaļasprieki!
Ar ko Tev saistās KRONUS?
Ar paletēm, ar koka smaržu. Pirms tam nebiju daudz dzirdējusi par uzņēmumu, noteikti nezināju, ka KRONUS ir lielākais palešu apmaļu ražotāju pasaulē. Ražošanas apmēri mani pārsteidza!
Kas bija Tavs pirmais apmaksātais darbs?
Strādāju kopš 14 gadu vecuma. Pats pirmais darbs bija zemeņu novākšana skolas laikā, bet jau nopietnāks darbs bija “Somdarī”, kur, paralēli mācībām, līmēju somas.
Kā Tev sākās karjera KRONUS?
Pirms darba KRONUS arī strādāju ar LEAN ieviešanu, Eco Baltija grupas uzņēmumos. Nevarēšu pastāstīt tieši par atlases procesu, jo darbu tajā brīdī nemeklēju, bet mani uzrunāja KRONUS personāla atlases speciāliste. Piekritu atnākt aprunāties un nolēmu par labu KRONUS!
Kādi, Tavuprāt, ir lielākie plusi, strādājot KRONUS?
KRONUS ir liels un stabils uzņēmums, apkārt ir jauki kolēģi. Liels pluss noteikti ir tas, ka uzņēmums ir vērsts uz attīstību. Tiek domāts, kā procesus īstenot veiksmīgāk un efektīvāk, domājot ne tikai par šodienu, bet arī par to, kas notiks nākotnē. Arī manā ikdienā attīstība ir ļoti svarīga, es nemitīgi mācos un domāju, kā paveikt lietas veiksmīgāk. LEAN visu laiku iet roku rokā ar darba un ikdienas dzīvi!
Kā Tu pavadi savu brīvo laiku? Mēs KRONUS esam dzirdējuši par dažādiem sasniegtajiem rekordiem tieši ziemas peldēšanā. Cik ilgi nodarbojies ar šādu ekstrēmo sporta veidu?
Savā vecmāmiņas statusā esmu ļoti aktīva. Nozīmīgākais vaļasprieks laikam arī ir ziemas peldēšana, bet man patīk arī adīt, apmeklēt teātri un kino ar draudzenēm. Man ļoti patīk makšķerēt, gan ziemā, gan vasarā. 2010. gadā izveidoju savu ziemas peldēšanas klubu “Raganas roņi”, bet peldēt sāku nedaudz ātrāk. Pats peldēšanas sākums noteikti meklējams bērnībā, kad mamma kopā ar mums peldēja no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tomēr ne tādā ziemas laikā, kad ir ledus.
Kas pamudināja šim pievērsties? Kas ir tā īpašā sajūta, ko iegūsti no ziemas peldēšanas?
Aukstais ūdens man dod enerģiju un spēku. Tas ir arī lielisks veids, kā pavadīt brīvdienas ar domubiedriem – tas ir sports un sacensība. Piedalāmies arī sacensībās, līdzīgi kā baseina peldētajiem, ziemas peldētājiem sacensības notiek atklātā ūdenī, peldēšana noris pa celiņiem un ar laika kontroli, dažādos peldēšanas stilos. Tas ir sports!
Tev izdodas to darīt katru dienu? Kādi ir līdz šim sasniegtie rekordi?
Šobrīd ārā ir ledus, mana ledus bedre ir 2,5 m gara – šādu ir ļoti grūti izcirst un uzturēt. Aukstumā tā vienā dienā aizsalst ar 7 cm biezu ledus kārtu, un ne visi mani draugi – ziemas peldētāji – vēlas peldēties katru dienu. Lai uzturētu ledus caurumu un neļautu tam aizsalt, tas katru dienu ir jāgriež un jātīra.
Protams, ja es to tīru katru dienu, es arī katru vakaru ieeju ūdenī. Esmu piedalījusies dažādos ziemas festivālos, Pasaules ziemas peldēšanas čempionātā un dažādos valsts mēroga atklātajos ziemas peldēšanas čempionātos. Šobrīd Pasaules kausa izcīņa ir sadalīta četros turnīros. Mēs jau esam bijuši Tallinā, kur notika viens pasākums, un februārī dosimies uz Skellefteo, kur notiks ceturtais čempionāta posms.
Mēs noteikti gaidīsim, kad šo sporta veidu pievienos Ziemas Olimpiskajām spēlēm. Šobrīd tas viss tiek segts no pašu līdzekļiem?
Pagaidām esam atzīti tikai kā tautas sporta veids. Ziemas peldēšana nav atzīta lielajā asociācijā kā sporta veids. Bet ceru, ka tas mainīsies — pēdējo gadu laikā sabiedrība kopumā ir kļuvusi aktīvāka un sportiskāka. Tāpēc aktualizējusies arī ziemas peldēšana. Un jā, tas viss tiek sponsorēts no pašu līdzekļiem, ģimenes budžeta. Mana biedrība ir bezpeļņas organizācija!
Tu jūti arī veselības uzlabojumus, kopš esi aktīva ziemas peldētāja?
Pilnīgi noteikti — slimības lapa 10 gadu laikā man ir bijusi vienu reizi un tā nebija saistīta ar saaukstēšanos!
Tas arī ir lielākais pluss – nodarbojoties ar ziemas peldēšanu tiek stiprināta imunitāte. Ja arī cilvēks nepeld, mēs vienmēr aicinām nākt līdzi, jo ķermenis pateiks paldies arī par dienu svaigā gaisā. Katram ir jāizvērtē tā noģērbšanās un iešana ūdenī, jo to nevajag darīt visiem – organismi ir dažādi un kā cilvēki esam atšķirīgi. Par ziemas peldēšanu var ļoti daudz stāstīt: par ekipējumu, par drošību, par to, kā jātaisa un jāuztur āliņģis. Tā kā esmu kluba vadītāja un mani kontakti ir publiski pieejami, pēdējā laikā saņemu zvanus no svešiem cilvēkiem ar jautājumu “Kur Jūsu pusē ir atvērts āliņģis?”. Iesācējiem ir daudz kas jāapgūst, pirms uzsākt nodarbošanos ar šo sporta veidu. Katrs vēlas nākt un lietot kaut ko gatavu, bet, lai kļūtu par profesionāli, ir jāiemācās to darīt pašam – paņemt cirvi, zāģi un izgriezt caurumu ledū, un tad to kopt, savācot ledus gabaliņus pa perimetru un neļaujot tam sasalst. Āliņģa uzturēšana ir liels darbs, tāpēc aprīkojumā jābūt cirvim, zāģim, sietiņam, lai izsmeltu vižņus. Spēlēties ar ledus gabaliņiem var būt interesanti un jautri, taču peldēties šādā ledus putrā nevar – nepieciešams ūdens, kas ir pilnībā tīrs no ledus. Kopā āliņģa sagatavošanai nepieciešamas aptuveni 40 minūtes, pirms tajā var iet peldēt.Paņem cirvīti, zāģīti un uztaisi! Ja atnāc uz manu āliņģi, kas ir katru dienu kopts un uzturēts, neizmētā apkārt ledus gabalus, jo es nākamajā dienā nevaru apiet ap āliņģi, tie ledus gabali ļoti slīd. Tādi mazi sīkumi ir jāmāca jaunajiem peldētājiem, viņi to vienkārši nezina, jo visiem jau gribas atnākt uz gatavu āliņģi. Bet tas ir milzu darbs to āliņģi uzturēt, tāpēc ziemas peldētāju ekipējumā noteikti vajag cirvi, zāģi, sietu, ar ko vižņus izsmelt. Ledus gabalos dauzīties varbūt ir interesanti un izaicinoši, bet peldēt tādā putrā nevar, vajag tīru ūdeni. Kopā aptuveni 40 minūtes āliņģis ir jāsagatavo pirms var iet tajā peldēt.
Ļoti interesanti! Noteikti pēc intervijas izlasīšanas arī kādam KRONUS kolēģiem radīsies interese par šo nodarbošanos. Atgriezīsimies pie profesionālās izaugsmes tēmas. Kas īsti ir LEAN?
LEAN noteikti nav metode, kam var uzrakstīt definīciju un rīt ieviest. LEAN ir uzņēmuma domāšanas veids un virziens uz efektivitātes uzlabošanu, ieviešot kaut ko jaunu. LEAN ir radies Japānā vairāk nekā 100 gadus atpakaļ, kur to ieviesa Toyota automobiļu ražotnē. Bet tā kā LEAN metodes ir ļoti daudz un tās ir augstu novērtētas, tās tiek ieviestas arī Eiropas uzņēmumos. Protams, mēs neņemam pilnīgi pārkopētu metodi, mēs to pielāgojam savam uzņēmumam. Laika gaitā ir daudz kas mainījies, tiek radītas inovācijas un jaunas tehnoloģijas. LEAN metodes noteikti var izmantot jebkurš uzņēmums, jo, kā jau minēju, visi procesi ir pielāgojami. Arī no manas pieredzes, esmu palīdzējusi ieviest šo gan ražotnēs, gan birojos.
Kāda ir Tava darba ikdiena?
Diena parasti sākas ar Asaichi sapulci kādā no ražošanas cehiem, jo ieviest Asaichi nav grūti, bet ir ļoti svarīgi to auditēt un uzturēt, veicot korekcijas, uzlabojumus un sekojot līdzi, kā darbinieki šajās sapulcēs piedalās un rīkojas: vai visi dati tiek iesniegti pareizi, kas ar tiem tiek darīts un vai tiek skaidrots kāpēc šie dati mums ir vajadzīgi. Pēc šis sapulcesnotiek mazais audits – izeju apgaitā un apskatos, kā tiek uzturēta kārtība darba vietās, maiņu nododot pēc 5S vizuālajiem standartiem. Tas ir ļoti svarīgi, lai nepazustu neviens instruments un katrai lietai būtu sava vieta, tad to ir viegli paņemt un viegli nolikt. Pēc tam es novadu darbiniekiem apmācības par dažādām LEAN metodēm, plānoju arī nākamo metožu ieviešanu. Noteikti 5S un Asaichi ir LEAN pamatā, tas rada kārtību un precizitāti darba vietā. Ar janvāri ieviesīsim arī SMED un Kaizen metodes, kas jau ir nedaudz sarežģītākas. Laika gaitā arī šīs metodes izplatīsies pa visiem cehiem — sekošu līdzi, lai tas notiek ātri un pareizi.
Kā mūsu darbinieki reaģē uz šīm izmaiņām un jaunajām metodēm?
Tiešā klātbūtnē pretreakciju es neesmu izjutusi, visi KRONUS kolēģi ir ļoti atsaucīgi. Uz konkrētiem jautājumiem par to, kā vērtē LEAN ieviešanu uzņēmumā, kolēģi atbild pozitīvi un atzīst, ka metodes ir efektīvas. Bet, protams, dažreiz arī pasaka, ka es nāku un mācu darbiniekiem darīt viņu darbu – tā tas nav, es iemācu saskatīt zudumus, lai tos izskaustu no darba vietas. Es nemācu zāģēt, es mācu nolikt zāģi tam paredzētajā vietā. Par šo stāstu arī darbiniekiem: nav svarīgi, kā mēs to saucam — cilvēce vienmēr ir strādājusi, lai panāktu uzlabojumus – katram mājās ir sava kārtība, bet jāņem vērā, ka uzņēmums nav mūsu privātā telpa, tam ir sava kārtība un it sevišķi, ja vienā darba vietā strādā darbinieki no dažādām maiņām, tad kārtība ir jāievēro, lai nākamais, kas atnāk, zina, ka nepieciešamo instrumentu viņš atradīs konkrētajā vietā.
Lai gan KRONUS Tu strādā salīdzinoši neilgu laiku, vai ir jau redzami kādi uzlabojumi? Un kādi ir tālākie attīstības plāni LEAN ieviešanai uzņēmumā?
Es teiktu, ka rezultāti jau ir saskatāmi. Ir cilvēki, kas atceras metodes no iepriekšējiem mēģinājumiem ieviest LEAN uzņēmumā. Lielākais novērtējums ir, kad satieku darbiniekus, kuri ir pateicīgi par apmācībām un pasaka paldies. Kā jau minēju, šogad papildināsim metodes ar divām jaunām. Galvenais ir visu ieviesto noturēt un saglabāt, tad arī plānosim tālākos attīstības virzienus. LEAN nav gala punkta, ieviestie procesi ir jāuztur nepārtraukti. Man ļoti patika, kā KRONUS valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks kādā sapulcē raksturoja šo procesu. Uz jautājumu, kāds ir termiņš LEAN ieviešanai, viņš atbildēja: “Nu, pēc 100 gadiem vai pat ilgāk. LEAN nekad nebeigsies.”
Kāpēc izvēlējies attīstīt savu karjeru tieši LEAN procesos?
Var teikt, ka biju pareizajā vietā un pareizajā laikā. Tad, kad iepriekšējā uzņēmumā izlēma sākt ieviest LEAN, man bija cits amats. Nezinu, kāpēc no visiem darbiniekiem šī projekta ieviešanu uzticēja tieši man. Protams, bija bail no svešā un nepazīstamā, bet ja vadība tic, ka es to varu izdarīt, tad es noteikti to varu! Tas bija ļoti veiksmīgs lēmums, jo tas ir tas, ko man patīk darīt ikdienā. Lielākais izaicinājums bija uzsākt vadīt mācības, jo publiskā runa tolaik nebija mana stiprā puse.
Vai LEAN procesiem ir nepieciešama pastāvīga kontrole?
Jā, kontrole ir nepieciešama — ja procesu palaidīs pašplūsmā, tad kaut kādā brīdī tas apstāsies un vairs neturpināsies. Labs piemērs — ja mēs izsaucam dārznieku un viņš mums sakopj dārzu, nebūs tā, ka dārzs visu laiku paliks sakopts. Tas ir jāuztur un jākopj nepārtraukti!
Vai no vadības puses jūti atbalstu un ieinteresētību?
Tā ir liela KRONUS priekšrocība, ka vadītāji uzskata, ka LEAN palīdz un uzlabo darbu, aktīvi iesaistās un motivē darbiniekus, iedrošinot, ka ieviestās metodes palīdzēs padarīt ikdienu daudz efektīvāku. Tas, savukārt, ļoti palīdz man, jo bez atbalsta būtu ļoti grūti! Man patīk, ka varu plānot un izvēlēties, ar kādām metodēm un kādā tempā tās ieviest, kā arī pati vadīt mācības. Mans dienas režīms ir piesātināts un daudzveidīgs. Ļoti novērtēju arī Adizes metodoloģiju, pēc kuras strādājam – tā noteikti nevienā brīdī neiet pretrunā ar LEAN. Abas ir orientētas uz attīstību un efektivitāti. Tas ir dubults spēks mūsu uzņēmumam!
Kāds ir Tavs dzīves moto?
Izdari kvalitatīvi ar pirmo reizi! Vai nu izdari labi, vai neķeries nemaz klāt. Mājās sākumā smējās, ka LEAN tiks ieviests arī kūtī. Bet tas taču ir ļoti ērti, kad vari ieiet un paņemt instrumentu tam paredzētajā vietā, nekas nav jāmeklē. Mājās nav gluži kā ražošanā, bet man ir kastes ar uzrakstiem, kas tajās atrodas, lai visu var atrast uzreiz. Man ļoti patīk, ka darbinieki pēc mācībām stāsta, ka 5S metodi ir ieviesuši savās garāžās – sūta arī bildes, kā bija pirms un ir pēc. Tas ir ļoti iespaidīgi un liek domāt, ka mans darbs nav velts, jo mājās tas nav piespiedu kārtā, tomēr darbinieks ir šai programmai noticējis.